Tautas muzikanti

Šī sadaļa ir veltīta tiem vecajiem tautas muzikantiem, ar ko esmu nonācis saskarē gan vācot folkloru (jau no 1979. gada), gan tiekoties dažādos festivālos, gan apmeklējot Tautas muzikantu svētkus. Bez tam, kā liecina manu vecāku atmiņas, tad arī manos senčos ir bijuši labi muzikanti. Piemēram, mana tēva brālis, kurš jauns gāja bojā, spēlēja visus instrumentos, ko tik paņēma rokā. Pats izgatavoja vijoli, bubinu un cītaru. Dažas detaļas no viņa gatavotajiem rīkiem ir saglabājušās. Vislielāko iespaidu par tautas muzicēšanu uz mani izdarīja Mārtinš Rūdolfs Ivansons no Lakstenes, ar kuru iepazinos, kad sāku strādāt Taurupes vidusskolā. Kā izrādījās vecais Rūdiņš bija sakrājis ievērojamu mūzikas kolekciju un daudzus instrumentus restaurējis. Arī manā īpašumā ir daži rīki no viņa kolekcijas. Otrs unikāls cilvēks, ar ko ilgāku laiku sadarbojos, ir Pūķu Jānis no Rucavas. Izdauzījies pa pasauli viņš vecumdienas pavada Rucavā, paša izveidotā un iekārtotā Mūzikas instrumentu muzejā.

Visi Jāņa Pūķa video:




LRT raidījums par Ivetas Dukaļskas darbu ar tautas muzikantu un muzicēšanas tradīciju pētījumiem. Raidījumā plašs stāstījums par Jāni Zapānu no Ludzas, kurš nospēlējis daudzas kāzas un balles jeb "večerinkas". Tāpat varam uzzināt vairāk par Mariju Motuļevu no Pušmucovas, Antoņinu Krakopi un Annu Keišu no Baltinavas, Irēnu Znūteņu un Antonu Savicki no Rēzeknes, kā arī vairāki jaunieši no Rēzeknes folkloras kopas Vīteri (runā Pīters Daugulis, Ēriks Zeps, Zane Martinova). raidījuma izskaņā spēlē, danco un stāsta Marijas Andinas Makašānu folkloras kopa.
Raidījumā nekādā zinā  nav aizmirsts arī  Latgalē slavenākais vidējās paaudzes muzikants Gunārs Igaunis, kuram ir sava mūzikas instrumentu darbnīca un ermoņiku muzejs. Var teikt pat, ka raidījumā visvairāk par mūzikas instrumentiem, to darināšanu un spēlēšanu stāsta tieši viņš.